Magnija priekšrocības

MUSKUĻI
  • Palīdz uzturēt olbaltumvielu sintēzi un muskuļu darbību.
ENERĢIJA
  • Samazina nogurumu un nespēku un uztur normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.
NERVU SISTĒMA
  • Palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību, normālu garīgo funkciju.
    • Muskuļu un nervu funkcija: magnijs ir nepieciešams pareizai muskuļu kontrakcijai un nervu impulsu pārvadīšani;
    • Kaulu veselība: palīdz uzturēt normālu kaulu struktūru un izturību;
    • Enerģijas metabolisms: piedalās daudzās bioķīmiskās reakcijās, kas ražo un izmanto organismam nepieciešamo enerģiju;
    • Asinsspiediena regulēšana: var palīdzēt regulēt asinsspiedienu un uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas darbību;
    • Imūnsistēma: var uzturēt normālu imūnsistēmas darbību un mazināt iekaisumu.

    • Magnija normas

    • Ieteicamā Mg dienas deva atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma, ķermeņa stāvokļa.
    • Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO, Pasaules Veselības organizācijas – PVO) uztura normām dienas laikā ar ēdienu ieteicams saņemt:
    • zīdaiņiem – 40–60 mg,
    • bērniem līdz 15 gadu vecumam – 80 – 310 mg,
    • jauniešiem un vīriešiem vajadzētu uzņemt 350-400 mg dienā,
    • meitenes un sievietes – 300-350 mg magnija.
    • Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, papildus jālieto apmēram 100 mg magnija.

    • Magnija līdzsvars organismā un hipomagnēmijas draudi

    • Nepietiekams uzturs. Tie, kas ēd nesabalansēti, biežāk saskaras ar magnija deficītu. Tie var būt cilvēki, kuri galvenokārt patērē pārstrādātus vai ļoti rafinētus pārtikas produktus, kuros ir maz magnija.
    • Diētas ierobežojumi. Veģetārieši, vegāni un cilvēki, kuri ilgstoši ievēro īpašas diētas vai kuriem ir dažādas alerģijas, var būt vairāk pakļauti magnija deficītam, ja viņi nelieto alternatīvus magnija avotus.
    • Grūtniecība un zīdīšana. Grūtniecības un zīdīšanas laikā sievietēm ir palielināta vajadzība pēc magnija, un, ja viņu uzturs nav pietiekami daudzveidīgs vai sabalansēts, bieži rodas arī magnija deficīts.
    • Hroniskas slimības. Daži hroniski faktori, piemēram, celiakija, dažādi gremošanas traucējumi (malabsorbcija) vai nieru slimības, var traucēt magnija uzsūkšanos vai palielināt magnija izdalīšanos, kas palielina deficīta risku.
    • Pārmērīga alkohola lietošana var traucēt magnija uzsūkšanos un veicināt magnija deficīta veidošanos.
    • Dažas zāles, piemēram, diurētiskie līdzekļi, gentamicīns, ciklosporīns, var palielināt magnija izdalīšanos caur nierēm un izraisīt tā trūkumu organismā.

    • Kā atpazīt magnija trūkumu?

    • Muskuļu spazmas un muskuļu vājums. Magnijs ir svarīgs normālai muskuļu kontrakcijai, tāpēc ar magnija deficītu var rasties muskuļu spazmas (krampji), nogurums un vājums.
    • Nervu sistēmas traucējumi. Magnijs ietekmē nervu šūnu darbību, tāpēc tā trūkums var izraisīt trauksmi, bezmiegu, aizkaitināmību, samazinātu koncentrāciju un galvassāpes.
    • Nogurums un enerģijas trūkums. Magnijs ir svarīgs enerģijas metabolismam organismā. Tā trūkums var izraisīt nogurumu, samazinātu enerģijas līmeni un vispārēju vājumu.
    • Bezmiegs un miega traucējumi. Magnijs var palīdzēt regulēt miega ciklus un uzturēt kvalitatīvu miegu. Tā trūkuma dēļ var rasties bezmiegs, grūtības aizmigt, pamosties miega laikā.
    • Sirdsdarbības traucējumi. Magnijs ir iesaistīts sirds muskuļa darbībā un regulē sirdsdarbības ātrumu. Tā trūkums var izraisīt sirdsklauves.
    • Magnija deficīts var būt saistīts arī ar citiem simptomiem, tostarp reiboni, apetītes traucējumiem, pastiprinātu svīšanu, zarnu darbības traucējumiem un paaugstinātu jutību pret traucējošu troksni vai gaismu.