MUSKUĻI
- Palīdz uzturēt olbaltumvielu sintēzi un muskuļu darbību.
ENERĢIJA
- Samazina nogurumu un nespēku un uztur normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.
NERVU SISTĒMA
- Palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību, normālu garīgo funkciju.
Muskuļu un nervu funkcija: magnijs ir nepieciešams pareizai muskuļu kontrakcijai un nervu impulsu pārvadīšani;
Kaulu veselība: palīdz uzturēt normālu kaulu struktūru un izturību;
Enerģijas metabolisms: piedalās daudzās bioķīmiskās reakcijās, kas ražo un izmanto organismam nepieciešamo enerģiju;
Asinsspiediena regulēšana: var palīdzēt regulēt asinsspiedienu un uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas darbību;
Imūnsistēma: var uzturēt normālu imūnsistēmas darbību un mazināt iekaisumu.
Magnija normas
Ieteicamā Mg dienas deva atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma, ķermeņa stāvokļa.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO, Pasaules Veselības organizācijas – PVO) uztura normām dienas laikā ar ēdienu ieteicams saņemt:
zīdaiņiem – 40–60 mg,
bērniem līdz 15 gadu vecumam – 80 – 310 mg,
jauniešiem un vīriešiem vajadzētu uzņemt 350-400 mg dienā,
meitenes un sievietes – 300-350 mg magnija.
Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, papildus jālieto apmēram 100 mg magnija.
Magnija līdzsvars organismā un hipomagnēmijas draudi
Nepietiekams uzturs. Tie, kas ēd nesabalansēti, biežāk saskaras ar magnija deficītu. Tie var būt cilvēki, kuri galvenokārt patērē pārstrādātus vai ļoti rafinētus pārtikas produktus, kuros ir maz magnija.
Diētas ierobežojumi. Veģetārieši, vegāni un cilvēki, kuri ilgstoši ievēro īpašas diētas vai kuriem ir dažādas alerģijas, var būt vairāk pakļauti magnija deficītam, ja viņi nelieto alternatīvus magnija avotus.
Grūtniecība un zīdīšana. Grūtniecības un zīdīšanas laikā sievietēm ir palielināta vajadzība pēc magnija, un, ja viņu uzturs nav pietiekami daudzveidīgs vai sabalansēts, bieži rodas arī magnija deficīts.
Hroniskas slimības. Daži hroniski faktori, piemēram, celiakija, dažādi gremošanas traucējumi (malabsorbcija) vai nieru slimības, var traucēt magnija uzsūkšanos vai palielināt magnija izdalīšanos, kas palielina deficīta risku.
Pārmērīga alkohola lietošana var traucēt magnija uzsūkšanos un veicināt magnija deficīta veidošanos.
Dažas zāles, piemēram, diurētiskie līdzekļi, gentamicīns, ciklosporīns, var palielināt magnija izdalīšanos caur nierēm un izraisīt tā trūkumu organismā.
Kā atpazīt magnija trūkumu?
Muskuļu spazmas un muskuļu vājums. Magnijs ir svarīgs normālai muskuļu kontrakcijai, tāpēc ar magnija deficītu var rasties muskuļu spazmas (krampji), nogurums un vājums.
Nervu sistēmas traucējumi. Magnijs ietekmē nervu šūnu darbību, tāpēc tā trūkums var izraisīt trauksmi, bezmiegu, aizkaitināmību, samazinātu koncentrāciju un galvassāpes.
Nogurums un enerģijas trūkums. Magnijs ir svarīgs enerģijas metabolismam organismā. Tā trūkums var izraisīt nogurumu, samazinātu enerģijas līmeni un vispārēju vājumu.
Bezmiegs un miega traucējumi. Magnijs var palīdzēt regulēt miega ciklus un uzturēt kvalitatīvu miegu. Tā trūkuma dēļ var rasties bezmiegs, grūtības aizmigt, pamosties miega laikā.
Sirdsdarbības traucējumi. Magnijs ir iesaistīts sirds muskuļa darbībā un regulē sirdsdarbības ātrumu. Tā trūkums var izraisīt sirdsklauves.
Magnija deficīts var būt saistīts arī ar citiem simptomiem, tostarp reiboni, apetītes traucējumiem, pastiprinātu svīšanu, zarnu darbības traucējumiem un paaugstinātu jutību pret traucējošu troksni vai gaismu.
